Daudzaģentu mārketinga sistēma: nodaļa bez nodaļas
Autonomi aģenti, kas plāno kampaņas, rada saturu un seko rezultātiem. Mārketinga nodaļa bez mārketinga nodaļas.
Problēma: mārketings prasa daudz roku darba
Mārketings sastāv no daudzām atkārtotām darbībām. Kāds saplāno kampaņu, kāds uzraksta saturu, kāds to publicē, kāds seko rezultātiem un kāds izlemj, ko mainīt nākamreiz. Mazākam uzņēmumam šīs lomas bieži guļ uz vienām pleciem, un tieši tāpēc daļa darbu paliek nepadarīta — ne tāpēc, ka tie ir grūti, bet tāpēc, ka tiem nepietiek laika.
Jautājums, ko mēs uzdevām: cik no šī darba var pārņemt sistēma, kas strādā pati, un kur paliek cilvēks?
Pieeja: vairāki aģenti, katrs ar savu lomu
Tā vietā, lai būvētu vienu lielu “mārketinga robotu”, mēs uzbūvējām vairākus aģentus, kuri katrs atbild par savu posmu — gluži kā nodaļa, kur cilvēkiem ir lomas. Viens aģents plāno, otrs raksta saturu, trešais seko rezultātiem. Tie sadarbojas, nodod darbu viens otram un strādā pēc kopīga mērķa.
Šāda sadalīšana nav tikai tehniska izvēle. Tā padara sistēmu saprotamu — katram solim ir skaidrs atbildīgais, un kļūdu var izsekot līdz konkrētam posmam, ne mēģināt saprast vienu necaurredzamu mehānismu.
Kā tas strādā
Sistēma darbojas kā cikls.
- Plānošana. Aģents nosaka, kurām kampaņām šobrīd ir vislielākā nozīme, un saliek tās prioritārā secībā.
- Satura radīšana. Atsevišķs aģents sagatavo materiālus dažādiem kanāliem, ievērojot vienotu toni un standartu.
- Rezultātu sekošana. Vēl viens aģents vāc datus par to, kas strādā un kas ne.
- Mācīšanās. Rezultāti atgriežas plānošanā, un nākamais cikls ir labāks par iepriekšējo.
Cilvēks šajā ciklā ir tas, kurš nosaka mērķus un apstiprina virzienu — ne tas, kurš katru dienu pats raksta katru ierakstu.
Rezultāts un mācības
Galvenais ieguvums ir nepārtrauktība. Sistēma neapstājas tāpēc, ka cilvēks ir aizņemts ar citu darbu. Kampaņas tiek plānotas, saturs tiek radīts un rezultāti tiek mērīti pat tad, kad cilvēka uzmanība ir citur.
Pirmā mācība: daudzaģentu pieeja maksā ar sarežģītību. Kad katram solim ir savs aģents, jāuzmanās, lai tie saprastos savā starpā — viens skaidrs kopīgs mērķis ir svarīgāks par katra atsevišķā aģenta gudrību.
Otrā mācība: cilvēka loma nepazūd, tā pārvietojas augstāk. Cilvēks vairs neraksta katru ziņu, bet izlemj, kāda kampaņa vispār ir vērta — un tas ir tieši tas darbs, kuru mašīnai nevajadzētu uzticēt.
Šis projekts ir piemērs principam, ka veselu funkciju var organizēt kā sadarbojošos aģentu kopumu — saglabājot cilvēkam stratēģisko izšķiršanos, bet noņemot no viņa pleciem ikdienas izpildi.